Novērots, ka sliktākais augšanas potenciāls ir tieši kūdreņos.
Sausieņu mežos un āreņos labo nogabalu skaits ir gandrīz divreiz lielāks par bezperspektīvo nogabalu skaitu.
Vēsās, mitrās augsnēs tās koloīdi absorbē daudz ūdeņražu jonu un maz kalcija, magnija un sevišķi – kālija katjonus.
Siltās un sausās augsnēs ir vairāk absorbēti kalcija, magnija un kālija joni, mazāk ūdeņraža. Organiskās vielas sadalīšanās augsnē (kūdreņos) veicina tās paskābināšanos. To izraisa organiskās skābes, kas veidojas sadalīšanās procesā. Augsnes paskābināšanos veicina arī ogļskābās gāzes šķīšana ūdenī un ogļskābes veidošanās, kā arī slāpekļa un sēra savienojumu nokļūšana augsnē ar skābajiem atmosfēras nokrišņiem. Skābās augsnēs augošās kokaugu sugas ir mazāk vērtīgas izmantojamo kokmateriālu ziņā. Arī tām novērojams kalcija trūkums, īpaši pirmos piecus attīstības gadus. Skujas brūnē, zari veidojas nepilnīgi, veidojas melnie zari.
Šīs pazīmes norāda uz to, ka koka augšanas temps ir palēnināts un iegūstamais materiāls būs zemākas kvalitātes.
Kalcijs kokaugiem, tāpat kā laukaugiem, ir nozīmīgs šūnapvalku veidošanā, radot izturīgu stumbru un šķiedru. Turklāt augsnes paskābināšanās atstāj negatīvu ietekmi turpmāk uz veģetāciju un ilgtermiņā uz augsnes produktivitāti.
